raksts tapis 2016.gada oktobrī
man patīk cilvēku salīdzināt ar kompjūteru vai Iphonu.
tieši skatoties uz vecākās paaudzes cilvēkiem vari labāk to izprast, jo viņiem trūkst resursu, lai efektīvi uztvertu notiekošo, šajā strauji mainīgajā laikā, kad bieži, sev apkārt es redzu paaudžu konfliktus, kad bērni neatrod kopīgu valodu ar saviem vecākiem.
iedomājos, ja es, kādu nakti, varētu savai mammai ieslēgt Update software, tad jau nākamajā dienā, mēs varētu sarunāties vienā valodā.
tagad, bieži vien, rodas nesaprašanās, jo ir izveidojusies valodas/izpratnes barjera.
pienāk brīdis, kad šīs ierīces vairs nevelk.
tad kompjūteram ir nepieciešams restarts, bet Iphonam, vajadzīgs jaunākais updeits.
tāpat ir arī mūsu ikdienā, kad enerģijas/resursu līmenis krītas, iestājas melnā svītra vairākās dzīves jomās. tā ir zīme, kad nepieciešams sevi apturēt un paskatīties uz visu notiekošo no malas.
zinu, tas nav vienkārši. ir izveidojies režīms, atbildība, vajadzību un iegribu apmierināšanas ritenis.
kad esam ritenī, mums šķiet, ka vajag vēl un apetīte aug ēdot. visa arvien ir par maz – vajag lielākas mājas, jaunākas mašīnas, tālākus un eksotiskākus ceļojumus utml.
te parādās iespēja, kuru sauc par izvēli, kura ir dota katram no mums.
te ir darbs ar savām bailēm un vislabākais vairogs pret tām ir paļaušanās.
paļauties, ka viss nokārtosies.
kad ir bail iet, pa jauno ceļu, uz kuru norāda tava sirds, tad vislabākais veids kā uzsākt ceļu pa to - aizverot acis.
aiztaisi acis un ej. jau pēc pāris soļiem, atverot acis, tev apkārt būs pilnīgi cita pasaule.
foto: manos laukos. dzīve nav rožu dārzs. lai tiktu tuvāk varavīksnei, jālien pāri grāvim.
arī ar mani tā notika. es izdegu un mana pasaule sāka brukt, jo manī vairs nebija vajadzīgo resursu, lai to uzturētu. es izslēdzu savu stresa pogu un paļāvos, ka viss būs kārtībā.
tas nebija viegli.
es apzināti uzsāku jaunu paradumu veidošanu.
un tad, ar mani sāka notikt dīvainas lietas. man patika šo procesu novērot, kas notiek manā dzīvē, kad apzināti mainu savas ierastās darbības ikdienā. es kļuvu par savas dzīves vērotāju.
esmu normāls Finķiks* – tāds pats kā visi pārējie.
šajā dzīvē simpātiskas sievietes ķermenī, no labas ģimenes, kur neiztikt bez dzimtas problēmām un ķildām naudas dēļ.
ticiet man - kur ir liela nauda, tur ir vēl lielākas problēmas.
tāpēc, ne jau naudā ir tas prieks!
2016' bija mans baigais gads
1.janvārī es salauzu mugurkaula skriemeli. uz kalna, braucot ar pacēlāju, nomuku no tā nost, kas bija stulbākais veids kā tikt pie tik nopietnas traumas.
es vēlos skaļi pateikties par šo neveiklo centienu tikt kalna galotnē, jo ticu, ka mani vajadzēja sapurināt, lai es paskatītos uz dzīvi citādāk.
trīs mēnešus mājās, tikai stāvus vai guļus pozīcijā, kas mani piespieda ieskatīties pašai sevī un ieraudzīt savus dēmonus (tad es par tiem tā nedomāju, bet tagad saprotu, ka tā bija mana pirmā pieredze, kad atļāvos uz sevi skatīties caur kritiķa acīm)
man, beidzot, bija laiks, lai izlasītu grāmatas, kuras sāka klāt putekļi plauktā.
lasot, es saņēmu atbildes uz saviem jautājumiem - nu kāaaapēeec, ar mani notiek tās visas liktas...!?!
tas bija laiks, kad sāku savu pašattīstības ceļu.
vēlāk, dzīve ar mani izspēlēja šahu – biznesa intrigās nokļuvu, nokautā bandinieka lomā un paliku bez darba.
liktenīgā šaha spēle notika vasarā, un, tā kā man ļoti patīk dzīve laukos, izmantoju situāciju pēc pilnas programmas – devos pie draugiem un paziņām, kur ar lielāko prieku, basām kājām, pļāvu mauriņus.
tā ir mana meditācija, veids, kā atslēdzos, izbaudot procesu.
izmantoju stresu lietderīgi – strādāju ar sevi, savām blusām un tarakāniem galvā.
lasīju dažādu jomu grāmatas - psiholoģija, zinātniskie pētījumi veselības jomā, ezotērika, dzīve pēc nāves. piebildīšu, ka grāmatas, iepriekš nelasīju nemaz.
tā kā, savas bailes es pazaudēju pa ceļam, skrienot uz trolejbusa, tad es atļāvos testēt uz sevi to, kas mani aizrāva un likās ir tā vērts, lai pārliecinātos, ka grāmatas autors nemānās.
visspilgtākie piedzīvojumi sākās, kad uz savas ādas pārbaudīju, kas ir vegāns un kas ir svaigēdājs. vēroju sevi, lai pamanītu notiekošās izmaiņas savā ķermenī un man patika tas, ko pieredzēju. es mainījos. es pat iedomāties nevarēju, ka manī var notikt kādas būtiskas izmaiņas, jo es taču visu laiku, konstati esmu viena un tā pati būtne. jo vairāk pārmaiņu piedzīvoju, jo vairāk es gāju šo pārmaiņu veicinošo faktoru ceļu.
atliek iegriezt bumbu un tā pati veļas no kalna lejā ar milzīgu ātrumu.
manā dzīvē sāka mainīties vērtības, paradumi, režīms, paziņu loks, un iepriekšējai dzīvei es kļuvu neērta. lai tā būtu. pastāvēs, kas pārvērtīsies
(to es uzrakstīju uz savas rokas. es jūtu, kā šī doma mani stiprina).
teikšu kā ir - nejauši kļūt par bezdarbnieci bija labākais, kas ar mani varēja notikt!
man pašai būtu grūti pieņemt lēmumu, kaut ko būtiski mainīt savā profesionālajā jomā, jo jau labu laiku es nejutos tur labi.
jā, es izdzīvoju pamatīgu stresu un bailes par to, kāda būs mana nākotne, jo dzīvē biju viena ar mantojumā atstāto runci un saviem milzu izdevumiem.
šo periodu, es varu salīdzināt kā ar stāvēšanu zem ledusaukstas šarko dušas, no kuras, ilgu laiku, nevari tikt laukā.
tagad es esmu iemācījusies novērtēt savu laiku, nervus un naudu.
es priecājos, ka dzīvoju šajā laikmetā, kad tik daudz kas mainās. attīstās tehnoloģijas un cilvēki sāk mācīties pieņemt, ka var darīt arī citādāk.
tiek lauztas sistēmas un stereotipi. esmu sajūsmā par visiem tiem, kuri atrod savu sirds darbu un rada mūsu pasaulē skaistas lietas.
es esmu ceļā uz to un, kā savu sirds darbu vēlos pieteikt dalīšanos savās zināšanās un pieredzē, kādas ir atnesusi mana dzīves skola.
iedvesmot un atbalstīt cilvēkus ceļā uz savu sapņu piepildījumu.
kā ieklausīties savā intuīcijā, novērtēt sevi, savu laiku un paskatīties uz savām finansēm caur grāmatveža acīm. kā ieraudzīt savas iespējas un modelētu iespējamos scenārijus, pieņemtot lēmumus savā dzīvē, lai virzītos tajā uz priekšu.
sagatavoties tiem un rīkoties lēmumu virzienā. jo tikai darbība maina dzīvi.
saki, ka tev nepietiek laika vai drosmes kaut ko mainīt savā dzīvē?
*Finķiks – dvēsele, kura ir ieradusies uz zemes, lai mācītos un priecātos
Comentários