raksts tapis 2016.gada septembrī
tev ir savs finanšu plānošanas instruments?
nav jau vajadzīgs personīgais finansists vai grāmatvedis. tikai vēlme saprast, kādi ir mani ienākumi un izdevumi.
kad to visu, pārskatāmi uzliek uz lapas, (izmantojot excel, tas ir daudz efektīvāk), tad rodas skaista bilde, kuru sapratīs pat bērns.
foto: es Islandē, sešas nedēļas pirms es uzzinu, ka palikšu bez darba.
tā pumpa starp uzacīm, laikam nojauta, ka būs sūuu**
mums visiem ir savi mērķi un vēlmes, tomēr tas viss griežas ap finansēm un iespējām, apmierināt savas vēlmes un piepildīt savus sapņus.
ja mēs piefiksētu visu to naudu, kura pazūd, simtiem nevajadzīgos izdevumos un Izvērtētu prioritātes, tad mēs būtu tikai ieguvēji!
šodien izdzert kafiju kafejnīcā vai tomēr, iet uz savu mērķi un, šo naudu ielikt krājkasītē, kas vēlāk atnesīs lielāku prieku tavā ikdienā un kafiju ietaisīt savā termokrūzē?!
protams, man bija savi apstākļi, kuri mani aizveda pie vajadzības palūkoties dziļāk - kur pazūd mana nauda?!?
2016.gada vasarā, es pēkšņi paliku bez darba! es dzīvoju viena, ar savu kaķi Pitagoru. atbildu visiem, kārtīgas vecmeitas parametriem un man bija lieli ikmēneša izdevumi.
kredīts par studijām augstskolā.
es apzināti gāju pēc kredīta, jo gribēju studēt. man nebija tik labas sekmes, lai tiktu budžetā. es skaidri zināju, ja es maksāšu par savām studijām pati, tad 1. man būs pilnīgi cita motivācija studēt. kas tā arī bija.
2. mani nesatrauca, ka man nāksies 10 gadus maksāt līdz 50.00 naudām mēnesī par kredītu, jo pēc augstskolas gribēju pelnīt summu, kuru raksta ar četriem cipariem. ko arī sasniedzu.
kredīts par dzīvokļa kapitālo remontu.
un šādi tādi sīkumi, kuri paņemti draudzīgajos pēcapmaksas darījumos.
tā kā tikko bija sākusies vasara, tad es nesteidzos, lai meklētu darbu, bet izvēlējos izbaudīt vasaru, kā es to mēdzu darīt savā bērnībā.
tas bija iemesls, kāpēc es izstrādāju sev izdzīvošanas plānu.
man bija svarīgi - maksimāli ilgāku laiku sev dot kā Finķikam*, nevis vāveres ritenī skrienošam, vidējā līmeņa menedžerim.
jau gandrīz desmit gadus, es izmantoju sevis izstrādātu ienākumu un izdevumu tabulu, kura man ir lielisks instruments, lai redzētu, no kādiem avotiem un cik ienāk, un, kur pazūd mana nauda. un, vai es esmu mierā ar to!
nesaprotu, kā bez tāda instrumenta var dzīvot?!
šoreiz, es šai lietai piegāju daudz skaudrāk un ļoti detailizēti izskatīju savus ikdienas tēriņus – kafija, pusdienas ārpus mājas, končas, kuras nafig man nav vajadzīgas, tām vienkārši ir akcija, īpaši flaieri un vieta veikalā, kur tās ir pa ķērienam!
pati esmu strādājusi pie tā, lai radīto patērētājos vēlmi pirkt. man par to maksāja algu.
es zinu, būs viedoklis, kurš skanēs tā – bet dzīvē taču nauda ir domāta, lai to tērētu un uzlabotu savas dzīves kvalitāti!
kā tev patiks mans pret arguments – dzīve ir domāta, lai to dzīvotu, nevis, lai strādātu!
šoreiz, es spēju novērtēt savu brīvo laiku vairāk, nekā labi apmaksātu darbu ofisā.
te, mani komplimenti tiem, kuri ir atraduši sevi un dara savu sirdsdarbu!
šādās savienībās, kur radītājs ir arī darītājs un projekta dvēsele, tā ir pilnīgi cita ikdiena. vismaz, es tā domāju 2016.gadā, kad man tapa šis domu mistrojums un man kļuva skaidrs mans mērķis uz kurieni iet.
sāku rakstīt savu izdzīvošanas plānu.
es skaidri zināju, ka man būs konstanti ienākumi un obligātie maksājumi, kurus nesamaksājot, mani var ielikt cietumā! te es pati smejos, jo cietumā par to neliek, drīzāk, dzīvē parādās daudz vairāk nepatīkamu vēstuļu un telefona zvanu, tev pazūd elektrība vai internets, tomēr dzīve turpinās.
viss jau ir atkarīgs no tā, ko mums vajag.
elementāra matemātika. ienākumi X mīnuss izdevumi Y un skaidra bilde.
tā tapa mans izdzīvošanas plāns, lai pēc iespējas ilgāk, es varētu dzīvot sev. cerībā atrast sevi un savu sirds darbu.
maximāli, iespēju robežās, tiku vaļā no kredītiem, viedierīcēm līzingā, nevajadzīgām ekstrām, kuras prasīja ēst, jeb ikmēneša maksājumus, kaut piečuku mēnesī, tomēr tie bija izšķirīgi.
smieklīgi, pēkšņi visas manas ekstras man kļuva mazsvarīgas un nevajadzīgas.
iepriekš man tas bija svarīgi. es nepratu novērtēt savu brīvību, tāpēc labprātīgi izdabāju savām vēlmēm un iegribām, kuras man neļāva apstāties. tās pakausī elpoja un klusītiņām teica – tu vari vairāk, tev ir lielākas karjeras iespējas, kur maksās vēl lielāku alga, kas pavērs iespējas personīgajai mašīnai, lielākam dzīvoklim, tālākiem ceļojumiem utml.
tā es veiksmīgi saliku visu uz papīra, sarēķināju, izvērtēju prioritātes un rīkojos, lai mainītu savus paradumus savas naudas apgrozībā.
kādas bija mana izdzīvošanas plāna sekas un rezultāti?
es esmu bezgala pateicīga, ka man bija šī pieredze!
bez tās es nespētu pamanīt, ka esmu apaugusi ar nevajadzīgām lietām, kuras prasa ēst un es esmu tas barotājs. kad tevi izņem no apgrozījuma, tad tev ir iespēja paskatīties uz situāciju no malas. katram ir sava pareizā izvēle, kā rīkoties, ja pati dzīve tevi ieliek situācijā, kurā jāsāk pārvērtēt sava ikdiena. tad es, varu vien iedrošināt, ka ir vērts ieklausīties savā sirdsbalsī un, ja tā saka, ka ir vērts izmantot šo sitāciju, lai sāktu dzīvi no jauna, tad ir jāizmanto un jāpavērš situācija sev par labu!
atgriežoties pie tā miljona, kuru varat iekrāt, atsakoties no ikdienas kafijas koffī šopā.
tad, kad tu redzi savu kopainu par saviem ienākumiem un izdevumiem, un skaidri zini, ko vēlies šajā dzīvē, tad ir laiks izvērtēt savas prioritātes.
es esmu nonākusi pie secinājuma, ka tad, kad esi laimīgs nav vajadzīgas visas tās lietas, kuras šķiet vajadzīgas tad, kad esi nelaimīgs.
mēs viegli tērējam naudu pa labi un pa kreisi, lai uzlabotu savu pašsajūtu. ēdiens, apģērbs, izklaide. tomēr es ticu, ka tad, kad esi tur, kur tev patīk būt un dari to, ko mīli, tas viss paliek otršķirīgs. tad kāpēc mēs paši sevi izsmeļam un atdodam savu enerģiju vairāk, nekā saņemam pretī?
kā jau minēju, elementāra matemātika:
vidējā kafijas cena koffī šopā – 2 EUR
vidējais kafijas patēriņš nedēļā – 5 GB
4 x 5 x 2 = 40 EUR mēnesī
12 x 40 = 480 EUR gadā
20 x 480 = 9600 EUR 20 gados
labi, 20 gados tas nav miljons, tomēr atceraties par gardajiem cepumiem vai šokolādītēm, kuras tiek piedāvātas par izdevīgu cenu – pērc divas un maksā par vienu!
vai mums vispār vajag to vienu?
te parādās izdevumi, kuri, iespējams, ir mazsvarīgi, bet ir tik daudzi cilvēki, kuri alkst ceļot, tomēr nekad nevar to atļauties. viņi ir nelaimīgi un nauda tiek izdota tur, kur reklāma tev pārdod mirkļa laimes izjūtu, iegādājoties to, kas tev patiesībā nav vajadzīgs, tomēr, tādejādi iegūstot mirkli labsajūtas.
vērtība pret vērtību. enerģija pret enerģiju.
savā pieredzē, kad mainījos, es nonācu pie šīs domas, jo es veicu inventerizāciju pati sevī, lai sakārtotu savu pasauli un justos tajā labi.
mēs varam kopīgi veikt tavu inventerizāciju un saskatīt, kur plūst tava nauda. kopīgi izstrādāt stratēģiju, kā tev virzīties tur, kur vēlas tava sirds.
*Finķiks - mana dvēsele, kura ir ieradusies uz zemes, lai mācītos
Comments